13 garīgo vadītāju aicinājums Valsts augstākajai vadībai

 


Svētdien, 27. decembrī, 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji un nākuši klajā ar aicinājumu augstākajām valsts amatpersonām saistībā ar 12. novembra Satversmes tiesas (ST) spriedumu.

A. god. Latvijas Valsts prezidentam E. Levita kungam

Ministru prezidentam K. Kariņa kungam
LR Tieslietu ministram J. Bordāna kungam
Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrnieces kundzei
Saeimas deputātiem

Rīgā
2020. gada 27. decembrī
Svētās Ģimenes dienā

AICINĀJUMS

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas reliģisko kopienu vadītāji novēl jums Dieva palīgu un gudrību, vienlaikus vēloties paust savu nostāju šajā jautājumā.

Latvijas identitātes saglabāšanas un sekmīgas attīstības stūrakmens ir Latvijas Republikas Satversmē apliecināto vērtību nostiprināšana un īstenošana dzīvē. Saskaņā ar Satversmi, Latvijā tiek aizsargāta ģimene un laulība, kas ir saliedētas sabiedrības pamats. Daudzus gadsimtus mūsu sabiedrībā nebija neskaidrību par to, kas ir ģimene, tādēļ Satversmē nav iekļauta tās skaidra definīcija. Pašreizējās norises liecina, ka ir pienācis laiks to darīt, līdzīgi kā iepriekš bija nepieciešams definēt, kas ir laulība.

Par to, kā ģimeni izprata Latvijas Republikas Satversmes autori un tiesību sistēmas veidotāji, liecina fakts, ka šajā sistēmā ģimene ir nepārprotami balstīta viena vīrieša un vienas sievietes laulībā. Civillikuma Pirmās daļas regulētais ģimenes tiesību institūts sistēmiski paredz laulību kā ģimenes objektīvo pamatu. Šis princips ir nostiprināts neskaitāmās zemāka juridiska spēka (bet tās pašas tiesību sistēmas) tiesību aktos un atsevišķās normās, un caur tām īstenojas. Mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu. Tā pati ģimenes izpratne ir apliecināta gan latviešu un lībiešu tradīcijās, gan latviskajā dzīvesziņā, gan kristīgajās vērtībās, kas saskaņā ar Satversmes preambulu, kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā. Tās pašas vērtības tur godā arī ebreju kopiena un citas Latvijā izsenis pārstāvētas garīgās tradīcijas. Atteikšanās no šādas izpratnes būtu atteikšanās arī no vērtībām un identitātes, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē.

Pastāvīgā saskarē ar Latvijas iedzīvotājiem mēs pārliecināmies, ka pašreizējā tiesību sistēmā atspoguļotā ģimenes izpratne bauda plašu atbalstu. Mēģinājumi to mainīt nav guvuši panākumus demokrātiskā ceļā. Ir novērojams, ka šos ierosinājumus visbiežāk pamato ar citu valstu pieredzi un dažādiem motivācijas avotiem ārpus Latvijas. Tomēr jāatceras, ka mūsu tiesību sistēma tika pamatīgi pārbaudīta, saskaņota un atzīta par pietiekami labu, lai Latviju – 21. gadsimtā! – uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Latvijas Republikas likumi, tajā skaitā Civillikums, tika harmonizēts ar atbilstošajām ES normām. Tādēļ fundamentāli pārveidot mūsu ģimenes tiesības noteikti nav vajadzīgs. Neviens arī nevar mums pieprasīt atteikties no savas identitātes.

Domājot par visas sabiedrības labumu un valsts nākotni, vispirms jārūpējas par bērnu labklājību un tiesībām. Neviens nevar noliegt, ka optimālā vide, kurā bērnam nākt pasaulē un uzaugt, ir ģimene kurā tēvs un māte kā vīrs un sieva ir savienoti stabilā laulībā. Abas lomas un abu dzimumu pārstāvju līdzdalība ir būtiska bērnu pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai. Tādēļ valstij vajadzētu atzīt par svarīgu prioritāti lietot visus motivēšanas un atbalsta instrumentus, lai veidot tādas ģimenes būtu droši un pievilcīgi.

Lūdzam, lai veidojot regulējumu sakarā ar 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne kā savienība starp vīrieti un sievieti. Lūdzam arī nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta tādā laulībā starp vīrieti un sievieti.

Par jums visiem aizlūdzot, Dieva gudrību un vadību vēlot –

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – Metropolīts Zbigņevs Stankevičs
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Liepājas bīskaps – Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns
Armēņu Apustuliskās Baznīcas Baltijas valstu diecēzes bīskaps Vardans Navasardjans
Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko
Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans
Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienības bīskaps Vilnis Latgalis
Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs
Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs
Kristiešu draudzes "Prieka Vēsts" vecākais mācītājs Vilnis Gleške

Pārpublicēts no portāla Delfi.

27.dec. dievkalpojums - Iesākumā bija Vārds

 


Par Dabisku ģimeni

Aicinu doties protestā pret Satversmes tiesas patvaļīgo ģimenes interpretāciju, kas ilgtermiņā nesīs ļaunumu visai Latvijas sabiedrībai. Ir laiks parādīt mūsu Satversmē ierakstīto, ka Latvijā suverēna vara pieder Latvijas tautai. (Māc. Roberts Otomers)


Šeit var parakstīt memorandu par dabisku ģimeni:

http://asociacijagimene.lv/memorands/


 




Agrita Otomere: Latvāņi mūsos

 

 


 11.novembrī liku svecītes pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, atceroties viņu nesavtīgo mīlestību pret savu zemi un valsti. Un jau nākamajā dienā uzzināju: ja, bērnam piedzimstot, viņam nav tēva, bet mātei ir partnere, tad labumus, ko iepriekš varēja iegūt tikai tēvs, nu saņems mātes partnere. Lasu tālāk: to lēmusi Satversmes tiesa. Kāds kontrasts! Vakar svinēt par atbrīvotu Rīgu, šodien – raudāt par savu valsti, nesaprotot, kurp ejam.

Jāatzīst, par Satversmes tiesu zinu maz. Tā man asociējas ar kaut ko ļoti stabilu, gandrīz vai kā savu draugu, kurš klusi stāv sardzē par valsts vērtībām. Bet nu šī tiesa apgalvo, ka ģimene ir ne tikai vīrs, sieva un bērni vai asinsradniecībā esošie, bet arī “partneri”. Kopš kura laika tā? Hmm! Varbūt 18. novembrī būtu jāsvin atbrīvotā seksualitāte?

Vēl nesen Saeima noraidīja priekšlikumu partnerattiecību legalizācijai. Es atviegloti nopūtos, domāju, ka uz brīdi cīņa ir atlikta. Bet nekā, ienaidnieks bez cīņas ienāca pa citam durvīm – caur Satversmes tiesu. Vai tiešām Satversmes sapulces dalībnieki pirms 100 gadiem savos trakākajos murgos varēja nojaust, ka kādu dienu būs runa par šādu “ģimenes” modeli? Uz to man kādā sarunā teica, ka Jānis Čakste bijis progresīvs cilvēks un, ja dzīvotu šodien, tad arī tā domātu… Redz, kā!

Skatos uz saviem bērniem, un viņu acīs redzu sirdsskaidrību; viņi spēlējas mammās un tētos, meitenes ilgojas pēc garās, baltās kāzu kleitas un “laimīgi līdz mūža galam”. Un man kā mātei gribas raudāt. Atcerieties raidījumu “Glābiet bērnus”? Par ko tik visu viņi toreiz necīnījās! Es kā bērns atceros, kā jutos: bērnus grib glābt! Vienmēr ir kāds, kurš grib bērnus glābt! Bet kurš tagad glābj bērnus? Pat mūsu pamatlikums neglābj.

Kāds noteikti vaicās: no kā jāglābj? Visa Eiropa tā dzīvo, un visi ir laimīgi! Vai tiešām laimīgi ir tie, kas drīkst savas seksuālās fantāzijas īstenot visdažādākajos eksperimentos? Kāds ir pienesums valstij? Uz to man atbildētu: laimīgs un apmierināts pilsonis, nevis kā tie sevi nerealizējušie, aizspriedumu mocītie heteroseksuāļi! Bet, mīļie tautieši, vai mēs zinām, ar ko šī ballīte beigsies?

Eiropā baudu pilnā ballīte sit augstu vilni. Sociālajos tīklos var redzēt smaidīgus ļaudis, kas ar putām uz lūpām apliecina, ka viņi ir ļoti laimīgi. Un tāpēc viņi drīkst audzināt bērnus un uz saviem baudas kalngaliem, ja vien otrs vēlas, var aicināt tik daudz cilvēku, cik vien vēlas. Jūs gribat ar savu dzimumu? Uz priekšu! Ar abiem dzimumiem? Kāpēc ne? Bet varbūt jūs gribat mīlēties ar vairākiem cilvēkiem? Īstenojiet savus pārdrošākos sapņus! Jums ir 60 gadu un jums tik ļoti patīk kāds sešpadsmitgadīgais, ka katra jūsu molekula brēc, ka jums viņu vajag? Tad nost ar sabiedrības aizspriedumiem, jo jūs dzīvojat tikai vienu reizi un jums ir visas tiesības gribēt un dabūt. Un, ja kādam ir iebildumi, tad viņam pašam vajag ārstēties, nevis man! Es esmu brīvs cilvēks brīvā Eiropā! Un nemēģiniet iestāstīt, ka mani ir jāglābj, drīzāk jāglābj ir sabiedrība no aizspriedumu žņaugiem!

Vai tiešām īstā brīvība ir iespēja darīt to, ko man gribas? Vai mēs neesam apmaldījušies savās gribēšanās?

Vēl nesen zinātnieki apgalvoja, ka seksuālā orientācija ir iedzimta, ka tur neko nevar mainīt. Tagad ir zinātnieki, kas apgalvo, ka seksuālo orientāciju var mainīt, jo pētījumi liecina – ja vien sievietei ir spēcīga emocionāla piesaiste kādam cilvēkam, viņa ir spējīga ar to arī mīlēties. Šos pētījumus var izmantot kā attaisnojumu jebkādām seksuālām vēlmēm. Bet tos var izmantot arī kā brīdinājumu man kā sievietei, ka es varu sevī sajust seksuālu pievilcību pret jebko, bet man tas ir jāapzinās un godīgi jāatbild un jārisina jautājums: kāpēc mani emocionāli nepiepilda mans vīrs?

Apkārt notiekošo gribas salīdzināt ar latvāņiem. Kādreiz dzīvoju Raunā, un no rītiem tētis mani veda uz Cēsu ģimnāziju. Katru rītu redzēju latvāņus pie Vaives dzirnavām. Sākumā skatījos ar apbrīnu: tādi milzeņi! Neviens cits augs tiem blakus nestāv! Taču, kad gribēju izkāpt no mašīnas un apskatīt Vaives dzirnavas, tētis brīdināja, lai nekāpju zālē – var apdedzināties no latvāņu sulas. Es vaicāju, kāpēc tos nenopļauj, ja jau tie ir tik bīstami, un tētis atbildēja, ka cilvēki to jau dara, bet tas nelīdz. Ar pļaušanu latvāni var tikai apstādināt, lai tas neiet tālāk. Es atvaicāju: “Tēt, ja nepļaus, ko tad?”, un tētis nopietni man atbildēja: “Ja nepļaus, meit, tad atnāks tie latvāņi līdz pat mūsu Raunai.” Es biju pārbijusies un bieži vien no rītiem atviegloti nopūtos, kad redzēju, ka latvāņus kāds atkal bija pļāvis – tas nozīmēja, ka līdz Raunai tie vēl tik drīz neatnāks.

Vēl kāda epizode par latvāņiem... Kādā kristīgā nometnē Dzērbenē piedalījās arī somu jaunieši. Viendien skatos – somu puisis meistaro puķu pušķi un klāt liek... latvāņa lapu. Es sastingu bailēs, jo man likās, ka tūlīt viņš manu acu priekšā nomirs. Skrēju pie pieaugušajiem, un tie mani nomierināja, sacīdami, ka šajā vasaras laikā tie neesot indīgi. Bet somu jauniešiem tika nolasīta maza lekcija par Latvijas nelaimi – latvāņiem.

Kas gan, līdzībās runājot, varētu būt latvānis Latvijai? Kaut kas tāds, kas sākumā liekas liels ieguvums, bet beigās izrādās nelaime. Vai partnerattiecību likums nav šāds “latvānis”? To visādi grib iestādīt Latvijā, sakot, ka visā Eiropā cilvēki no tā ir ieguvēji. Vai pirms 50 gadiem ko tādu neteica arī par īsto latvāni?

Būsim godīgi – vai šis ir vienīgais “latvānis”? Protams, ka ne. Vai “normālie”, līdz ko iemīlējušies, domā par laulību un “ilgi un laimīgi līdz mūža galam”? Latvijā ir tūkstošiem bērnu, kas dzimuši ārlaulībā, un desmitiem, varbūt pat simtiem tūkstošu pāru, kas mīlējas neprecējušies. Un, ja mēs veiktu uz ielas aptauju, jautājot: “Vai jūs precoties bijāt nevainīgs?”, vai mēs visā Rīgā vispār dzirdētu kaut vienu apstiprinošu atbildi?

“Latvāņi” ir mūsos. Mūsu uzdevums ir tos pļaut un mācīt savus bērnus, lai viņi tos atpazīst. Lai mūs sauc par atpakaļrāpuļiem! Varat saukt, kā gribat, bet es nedrīkstu ļaut “latvānim” mani uzvarēt! Un, pat ja Satversmes tiesa man ļauj to audzēt, vai es to drīkstu? Vai drīkstu nolaist to latiņu, ko mani kristīgie senči bija turējuši un kā dēļ viņi bija gatavi mirt?

Liels paldies visiem gan Saeimā, gan nevalstiskajās organizācijās, kas cīnās par laulību starp vīrieti un sievieti un kas palīdz intīmajos jautājumos apmulsušajiem atrast izeju!

Rīgas Apriņķa Avīze, 20.novembris

Kapusvētki 2020


Bārbeles ev.lut. draudze rīko kapu svētkus

Skaistkalnes pagastā
8. augustā
11.00 Sila kapos
12.00 Jaskuļu kapos
13.30 Ramiķēnu kapos
14.30 Pinku kapos

Bārbeles pagastā
9. augustā
10.00 Grūgaļu kapos
12.00 Centra kapos
13.00 Salmiņu kapos
14.00 Zvejnieku kapos

Vada: Māc. Artis Burovs

Draudzes dienas Bārbelē


Valles baznīcai 235 gadi


Īsas pārdomas par īstu mīlestību


un tas pats arī krieviski:

Bauskas iecirkņa prāvesta pienākumus veic māc. Roberts Otomers


Mācītājs Roberts Otomers, kurš kalpo trīs evaņģēliski luteriskajās draudzēs Vecumnieku novadā, iecelts par Bauskas iecirkņa prāvesta pienākumu izpildītāju. Jaunajā amatā viņš stājās otrdien, 9. jūnijā.
R. Otomers turpinās pildīt arī visus iepriekšējos pienākumus draudzēs Bārbelē, Vallē un Vecumniekos; jaunais amats – tā mācītājam būs papildu kalpošana un lielāka slodze.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons 5. jūnijā izdevis rīkojumu par prāvesta pienākumu izpildītāja iecelšanu un nosūtījis to brālim Kristū un amatā, mācītājam Robertam Otomeram. «Sakarā ar prāvesta Rolanda Radziņa atlūgumu un pamatojoties uz man dotajām pilnvarām, ieceļu Tevi par Bauskas iecirkņa prāvesta pienākumu izpildītāju no 2020. gada 9. jūnija līdz turpmākam rīkojumam. Lai Dievs svētī Tavu kalpošanu!» rakstīts oficiālajā dokumentā. 
«Jā, kopš vakardienas esmu prāvesta pienākumu izpildītājs līdz nākamajām iecirkņa prāvesta vēlēšanām,» apstiprinot šo ziņu, 10. jūnija vakarā «Bauskas Dzīvei» sacīja R. Otomers. Lūgts paskaidrot, ar ko nodarbojas garīdznieks, kurš vada draudzi vai baznīcas iecirkni, ko veido vairākas draudzes, viņš uzsvēra: «Prāvestam ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais – rīkot regulāras tikšanās iecirkņa mācītājiem un draudzes priekšniekiem, ko aktīvi plānoju sākt no septembra; otrais – pārstāvēt iecirkņa vajadzības mūsu baznīcas galvenajā lēmējinstancē – kapitulā, kur sanāk kopā visi trīs bīskapi, t. sk. arhibīskaps un 16 prāvesti.» Prāvesta pienākumu izpildītāja amats R. Otomeram personīgi nozīmē iespēju iepazīties ar iecirkņa draudzēm, mācītājiem un priekšniekiem un veidot kopīgu sadraudzību un sadarbību, kam iepriekš nav varējis atvēlēt pietiekami daudz laika.
R. Otomers ir precējies un kopā ar dzīvesbiedri Agritu audzina septiņus bērnus. Vallē un Vecumniekos viņš kalpo kopš 2016. gada, bet Bārbeles draudzē – kopš 2018. gada, lasāms Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes mājaslapā internetā.
Līdzšinējais Bauskas iecirkņa prāvests Rolands Radziņš, atbildot uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kāpēc viņš atstājis amatu, paskaidroja, ka «nekas slikts nav noticis, nekā konflikti nav bijuši». Viņš vairs nav LELB administratīvā rajona – iecirkņa – vadītājs, taču turpinot kalpot draudzēs Iecavā, Mežotnē, Codē un Salgalē Ozolnieku novada Emburgā.
«Būt par prāvestu nozīmē veikt lielu administratīvo darbu. Daudz laika un enerģijas prasa lēmumu sagatavošana un pieņemšana; ir arī citi pienākumi. Tā kā slodze bija pamatīga, jo kalpoju arī vairākās draudzēs un strādāju skolā, nolēmu no šiem papildu pienākumiem, ko prasa prāvesta amats un kas ir atbildīgi, atteikties. Pieļauju, ka kovidlaiks ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem ne man vienam bijis pārdomu rosinošs periods, kas devis iespēju izvērtēt – kas paveikts, kas ir pa spēkam un kas mazāk izdevies,» sacīja R. Radziņš.
Viņš prāvesta pienākumus veica nedaudz ilgāk kā divus gadus – 2018. gada Vasarsvētkos tika amatā ievests, bet šī gada jūnijā atcelts.«Prāvests ir LELB administratīvā rajona – iecirkņa – vadītājs; iecirkņa mācītāju, palīgmācītāju, evaņģēlistu, lektoru, kā arī draudžu amatpersonu tiešais priekšnieks un padomdevējs. Prāvesta amats nav tituls, šis «nosaukums» konkrētam mācītājam tiek piešķirts uz amata pildīšanas laiku,» vēstīts LELB mājaslapā internetā. 
Laikraksts "Bauskas dzīve", 2020.g. 12.jūnijs

Dievkalpojumi no 24.maija



No 24.maija Bārbeles baznīca atsāk regulārus dievkalpojumus katru mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā plkst. 14:00 ievērojot valstī noteikto 25 cilvēku ierobežojumu un 2m distanci!

Dievkalpojuma tiešraides svētdienās pl. 10:00


Kamēr valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un dievkalpojumi Bārbeles draudzē nenotiek, mūsu mācītājs Roberts Otomers ir piedāvājis attālinātus video sprediķus un uzrunas no Vecumnieku luterāņu baznīcas. Kā arī jums ir dota iespēja sekot līdzi dievkalpojumu tiešraidei no Vecumnieku baznīcas svētdienas rītos plkst. 10:00.

Pieslēdzies tiešraidei Vecumnieku draudzei Facebook!

Attālināta darbība


Saistībā ar ārkārtas situāciju valstī, visi dievkalpojumi līdz ārkārtas situācijas beigām ir atcelti!

Šahs, kubiks-rubiks, kapu svētki un laulības



Vecumnieku, Valles, Bārbeles draudžu mācītāja un Lutera Akadēmijas pasniedzēja Roberta Otomera vaļasprieki ir šaha spēle un arī veikla un ātra rubika-kubika salikšana. Šos vaļaspriekus Roberts labprāt piekopj arī ģimenē un lieto kalpošanā pansionātos, draudzes nometnēs, laulībās  un pat kapusvētkos.
Ar šaha spēli Roberts pirmo reizi iepazinies pirmajās pamatskolas klasēs, mācoties Rīgas 31.vidusskolā. Tur viņš apmeklējis šaha nodarbības. Skolotājs bijis īsts šī intelektuālā sporta veida entuziasts, un ja nodarbībā bijuši divdesmit skolēni, tad viņš varējis spēlēt šahu ar visiem divdesmit reizē, veicot ar katru pa gājienam pēc kārtas. Tolaik Roberts piedalījies arī šaha turnīros, kur bijis jāizspēlē astoņas spēles un jāsavāc maksimāli daudz uzvaru. Lielākais sasniegums bija uzvaras četrās spēlēs.  Mācoties Rīgas 1. ģimnāzijā topošais mācītājs šahu nespēlēja, bet atsāka to darīt, kļūstot par kristieti. Tolaik tuvākajā paziņu lokā bijuši vairāki cilvēki, kas spēlē šahu un tā ir bijis, ar ko uzspēlēt. Mācītājs ar prieku atceras kādu no Imantas pansionāta „Liepa” iemītniekiem – Guntāra onkuli, ar ko regulāri spēlēts šahs, ik pa laikam, kad pansionātā vadīts svētbrīdis.  Vēlāk Roberts arī Guntāronkuli kristījis, kad viņam bijuši deviņdesmit gadu.
Maģistratūras studiju laikos Gētebogā, Zviedrijā Roberts Otomers regulāri spēlējis šahu ar studiju biedru, prāvestu Romanu Kurpnieku, mācītāju Gintu Graudiņu, gan starpbrīžos, gan vakaros pēc studijām, gan lidmašīnā. Spēlēts arī ar studiju biedriem no Krievijas, ieskaitot tagadējo Ingrijas Baznīcas bīskapu Ivanu Laptevu un topošo teoloģijas institūta rekotru Konstantīnu Subotinu.
Arī Vecumnieku draudzes nometnēs tiek spēlēts šahs. Tā nu sagadījies, ka draudzes vīri ir itin braši šaha spēlētāji, kas priecājas par šaha partijām ar mācītāju.  Ar dažu labu spēlējot mācītājs guvis uzvaru, bet ir bijuši arī zaudējumi.
Ar prieku Roberts atceras nesenās spēles Zviedrijā, ciemojoties Rišķu ģimenē. Viņu vecākais dēls Pēteris mācās šaha pulciņā un ir vietējais čempions sava vecuma grupā. Roberts novērojis, ka puisis ir laba pedagoga apmācībā, ka ir apguvis labus klasiskus spēles paņēmienus. Spēlējot mācītājs pamanījis, ka gūt labākus rezultātus viņam nereti liegušas neuzmanības kļūdas. Jaunais veiklais pretinieks spēlējis koncentrētāks un mērķtiecīgāks.
Savukārt  Roberts pats nereti jaunus paņēmienus iemācās no virtuālā pretinieka, spēlējot šahu aplikācijā viedtālrunī, noskatoties, kādus gājienus izmanto virtuālais pretinieks. Šaha aplikāciju izmantojot, iespējams spēlēt gan ar virtuālo pretinieku, izvēloties dažādas sarežģītības pakāpes, gan arī spēlēt ar reālu spēlētāju, kurš pieslēdzies tai pašai aplikācijai savā tālrunī.
Šaha spēles entuziasts mēģinājis spēles prasmes iemācīt arī vecākajam dēlam, taču sapratis, ka viņam pietrūkst šaha pedagoģijas prasmju. Tagad viņš ar dēlu vairāk spēlē dambreti. Kuplajā Otomeru ģimenē cieņā ir arī dažādas stratēģiskās galda spēles, kā piemēram „Sabotieri” un „Katanas ieceļotāji”.
Roberts Otomers māk arī milzu ātrumā salikt rubiku kubiku, kas bija populārs laika kavēklis  astoņdesmitajos gados. Pie tam kubiku viņš var salikt no jebkuras pozīcijas.  Šis interesantais hobijs aizsākās brīdī, kad Roberts noskatījās „ Zelta talanta” raidījumu, kur kāds puisis veikli salika daudzus kubikus. Izrādās, ka internetā atrodami daudz video, kur izstāstīts, kā salikt rubika kubiku. Pamatā ir septiņas- astoņas formulas, kas izpildāmas pareizā secībā. Pirmo reizi kubika salikšanai veltītas 24 stundas, gan ar pārtraukumiem. Pēc tam jau ir bijušas vajadzīgas pāris stundas, bet nu jau vien divās minūtes. Šo prasmi mācītājs izmantojis vairākas reizes sprediķot laulībās, vai arī kapusvētkos. Kubiku viņš liek, reizē sprediķojot, piemēram, par to, ka Dievs var atrisināt mūsu problēmas. Kad stāsts ir galā, ir salikts arī kubiks. Kapu svētkos cilvēki reaģējuši ar lielu interesi, jautājot, kādus vizuālos materiālus mācītājs izmantošot nākamgad. Priekšmetu izmantošana sprediķos cilvēkiem palīdz labāk uztvert mācītāja sacīto. 

Laikraksts "Svētdienas rīts", 2020.g. aprīlis

Koronas vīrusa ēnā




“Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.” (Psalms 91: 2-5)

Situācija
Vēl pavisam nesen mums šķita, ka notikumi, kas saistīti ar Korona vīrusu, risinās tālu prom no mums un mūs neskars. Bet pēdējās nedēļas laikā Eiropa ir pasludināta par Koronas vīrusa epicentru, Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija, aizslēgta robeža un aizliegti visi publiski organizēti pasākumi, tai skaitā arī dievkalpojumi baznīcā. To mūsu ģimene ir piedzīvojusi arī uz savas ādas. 1.martā mana ģimene bija devusies uz manu maģistratūras izlaidumu Zviedrijā. Tajā brīdī Zviedrijā bija tikai 14 saslimšanas gadījumi uz 10 miljoniem iedzīvotāju. Bet kad atgriežamies atpakaļ Latvijā, tad 12.martā jau Zviedrija pasludināta par bīstamu zemi ar nepilniem tūkstoš saslimšanas gadījumiem.

Kas mums būtu jādara?
Pēdējās dienās nepārtraukti saņemam aicinājumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību: mazgāt rokas, ieturēt distanci no citiem cilvēkiem, slēgt visus organizētos pasākumus utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un vajadzīgi. Bet baidos, ka ar to vien pandemijas apturēšanai būs par maz.
Korona vīruss un nāves tuvums liek daudziem izvērtēt savas dzīves – vai Dievs grib kaut ko nopietnu pateikt visai liberālajai Eiropai? Mums vajadzētu atzīt, ka Eiropā grēks tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts un tas nekādi nevar Dievam patikt. Mākslīgie aborti, dzimumu sajaukšana un īpaši – laulības pārkāpšana, tik daudzos veidos, ka pat kauns par to runāt. Arī mums Latvijā ir pietiekami daudz ietiepīgo, kas neprecās un grib, lai legalizē viņu bezatbildību. Arī homoseksuālismu mums arvien vairāk grib uzspiest kā normu, pat „izglītojot” mazus bērnus.
Varbūt Dievs caur šo ārkārtas situāciju grib ļoti nopietni mūs brīdināt, lai nemeklēt vaininieku ārpus sevis, bet gan izmeklējam katrs savu sirdi. Vai neesam noticējuši, ka var „dzīvot kopā tāpat” bez laulībām? Vai esam savus bērnus gatavojuši nopietnai laulības dzīvei? Vai esam iedomājušies, ka par savu dzīvi mums nebūs jāatbild Dieva priekšā? Nožēlosim grēkus un sauksim uz Dievu! Mums tik ļoti vajag Dieva žēlastību un palīdzību.

No egoisma uz atbildīgu rīcību
Latvijā daudzviet izcēlusies panika, cilvēki izpērk veikalus. Rodas sajūta, ka bīstamākais nav šis vīruss, bet gan mūsu alkatība un vienaldzība pret citiem, ko citā vārdā sauc par egoismu. Tā nav tikai pandēmijas laika problēma, bet bijusi jau ilgi pirms tam! Vai nav tā – ka par daudz centrā esam bijuši mēs paši – mani hobiji, ballītes, ceļojumi, izklaides, ka par saviem apkārtējiem bieži aizmirsām? Līdz šim ir bijis tik liels piedāvājums, ko darīt pēc darba, ka mums vairs neatlika laika Dievam un līdzcilvēkiem.  
Bet tagad viss notiekošais mūs arvien vairāk spiedīs sevi un savas intereses nolikt malā un parūpēties par saviem tuvākajiem apkārtējiem. Tikai visiem kopā rīkojoties atbildīgi, mēs varēsim iziet cauri pandēmijai ar mazākiem zaudējumiem. Korona vīruss Itālijā izrādījies vislipīgākais tieši cilvēkiem virs 50 gadiem – 80% gadījumi. Bērni līdz 18 gadiem slimo tikai 1,2%. Jaunieši, padomāsim par vecāka gada gājuma kaimiņiem, kolēģiem, parūpēsimies par viņiem, aizsargāsim viņus.
Lai Dieva miers vada mūsu rīcību. ”Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem.4:7) 

Lūgšana
Kad vēl iepriekš Latvijā bija ārkārtas situācija? Pirms 30 gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību. Toreiz simtiem un tūkstošiem cilvēku pulcējās kopā baznīcā, lai lūgtu par brīvību un neatkarību, un Dievs uzklausīja mūsu lūgšanas un deva brīvību. Arī šodien ārkārtas situāciju cilvēks var pārdzīvot ar nopietnu lūgšanu. Vienosimies kopējā lielā lūgšanā! Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Lūgsim:
Kungs Dievs, piedod mums!
Kungs Dievs, žēlo mūs!
Kungs Dievs, nenovērs no mums savu vaigu!
Un visas savas sirds lūgšanas ieliekam tajā lūgšanā, ko Tu mums esi mācījis: „Mūsu Tēvs debesīs...”.

Un visbeidzot, lai mūs iedrošina Kristus vārdi: To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33)

Māc. Roberts Otomers
Laikraksts "Bauska dzīve", 2020.gada 24.marts 

Bīskapu ziņojums draudzēm


“Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. (Rom 13:1)

Jēzus Kristus mīļotie brāļi, māsas un draudzes,

Mūsu tautai ir bijuši apspiestības laiki, kad ar šo apustuļa Pāvila norādījumu ir bijis grūti sadzīvot. Paldies Dievam, šodien tam varam paklausīt ar priecīgu sirdi, jo nupat izziņotie pulcēšanās ierobežojumi ir domāti mūsu veselības un dzīvības aizsargāšanai.

Izskanējusī informācija ir nedaudz neskaidri formulēta, taču apspriežoties bīskapu starpā un ar diecēžu kapituliem, pēc labākās apziņas, esam nonākuši pie šāda skaidrojuma:

1) Sākot no sestdienas, 14. marta plkst 23:00 un līdz Lieldienām dievkalpojumi ir atceļami. Mācītājiem jāpadomā, kā šajā laikā draudžu locekļiem palīdzēt kopt viņu ticības dzīvi.

2) Dievnami var būt atvērti individuāliem lūdzējiem, taču jāraugās, lai tajos vienlaicīgi neatrastos vairāk par 50 cilvēkiem. Tomēr ir ieteicams, lai cilvēki pēc iespējas uzturētos mājās.

Tas mums ir grūts pārbaudījums, pretrunā dabiskajai ticības izjūtai, ka pārbaudījumu brīdī jāvienojas lūgšanās. Tomēr rīkosimies atbildīgi un aicināsim uz to savu draudžu ļaudis. Apdomāsim arī to, ka ar ticības paļāvību motivēta nepaklausība izraisīs ieļaunojumu pārējā sabiedrībā un noskaņos pret Baznīcu un tās vēsti. Labāk katrs savā vietā lūgsim mūsu Kungu par Latvijas zemi, tautu un baznīcu šajā piemeklējuma laikā.

Lai mīļais Dievs mūsu izglābj un pasargā!

+ Jānis, Rīgas arhibīskaps
+ Einārs, Daugavpils bīskaps
+ Hanss Martins, Liepājas bīskaps

Intervija ar mācītāja kundzi Agritu Otomeri

Agrita Otomere: Denam Braunam "Da Vinči kodā" nav taisnība

Tikko kā Latvijas Bībeles biedrība ir laidusi klajā norvēģa Hansa Juhana Sāgrustena grāmatu Lielā Puzle. Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām. Šo grāmatu no norvēģu valodas ir tulkojusi Agrita Otomere, Vecumnieku draudzes mācītāja sieva, 7 bērnu māmiņa. “Rīgas Apriņķa Avīze” aicināja viņu uz sarunu par jauno grāmatu, par norvēģu valodu un dzīvi daudzbērnu ģimenē. 
1.Kā radās doma, ka vajadzētu tulkot grāmatu “Lielā puzle”?
Tas būtu jāvaicā Latvijas Bībeles biedrībai. Mani viņi sameklēja caur saviem „kanāliem”. Mani sameklēt nebija grūti, jo, manuprāt, norvēģu valodas zinātāju nav nemaz tik daudz un vēl mazāk ir tādu, kas gribētu tulkot grāmatu par šādu tēmu.
Šo jautājumu varētu uzdot Latvijas Bībeles biedrības vadītājam Valdim Tēraudkalna kungam grāmatas atklāšanā, kas vēl tikai būs, bet vēl nav zināms – kad. Atklāšanā būs arī pats autors, kurš strādā Norvēģijas Bībeles biedrībā. Tas noteikti būs vērtīgs pasākums.
2.Vai tā ir zinātniska grāmata, kas domāta tikai speciālistiem? Vai līdzīgas grāmatas latviešu valodā ir izdotas?
Grāmata ir domāta visiem interesentiem. Varu pilnībā piekrist tam, kas rakstīts aizmugurē uz grāmatas:
„Labā valodā, saistoša un ļoti aizraujoša – visīstākais zinātniskais trilleris visiem, kurus fascinē Bībele, teoloģija un noslēpumiem apvītie manuskripti” un:  
„Taču atšķirībā no kriminālromāniem, kas ir fantāzijas auglis, Lielā puzle” atklāj patiesus notikumus un reālus atradumus”.
Visiem varētu patikt aizraujošie apraksti par to, kad, kā un kur atrasts katrs manuskripts un domāju, ka arī speciālisti atradīs sev ko interesantu un nezināmu.
Līdzīga grāmata ir Bībele kā Kristus liecība. Uzticama, pārbaudāma, saprotama., to sarakstījis Guntars Baikovs. Šī grāmata nav zinātniskais trilleris”, bet tā arī ir aizraujošs un nopietns pētījums, kas pierāda, ka Bībeles vēstījums ir uzticams arī 21. gadsimtā.
3. Kas ir tās vērtīgākās atziņas, ko jūs pati guvāt no grāmatas satura?
Viena no svarīgākajām atziņām bija tā, ka Denam Braunam Da Vinči kodā nav taisnība un tas, ka Da Vinči kods ir fantāzijas auglis. Sīkāk negribētu komentēt, lai paliek intriga! Labāk nopērciet un izlasiet grāmatu!
Vissvarīgākā atziņa – Bībele ir vislabāk pierādītā seno laiku grāmata. Nevienai citai seno laiku grāmatai nav saglabājies tik daudz manuskriptu. Nevienai citai grāmatai nav tik tuvs laika atstatums starp grāmatas sarakstīšanu un agrīnākajiem atrastajiem manuskriptiem.
...
7. Domājot par to, cik daudz uzmanības, laika un darba ir nepieciešams tulkotājam, var tikai pabrīnīties, kā tiekat ar to galā, audzinot 7 bērnus?
Tulkošanas laikā man bija tikai seši bērni. Tulkoju tikai darba dienās, kad bērni skolā un bērnu dārzā. Mājās bija tikai jaunākā meitiņa, kura daudz spēlējās viena – izbaudīja klusumu un iespēju tikt pie visām rotaļlietām un bez strīdēšanās ar māsām un brāli. Arī vīrs bija liels atbalsts. Ja nopietni sevi mobilizē konkrētam uzdevumam, atmetot mazāk svarīgo, var ļoti daudz izdarīt!
Tomēr visam pāri ir Dieva vadība, gluži kā rakstīts Salamana pamācībās: „Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.” Manā gadījumā – es gan varēju dikti apņemties iztulkot, bet ja Dievs nedotu visus vajadzīgo, tad es to neizdarītu. Piemēram, ja es saslimtu ar plaušu karsoni, tad es diez vai iztulkotu utt. Tāpēc arī es pati skatos uz izdoto grāmatu ar apbrīnu un pateicību Dievam! 
Pilnu interviju lasiet mājaslapas sadaļā Raksti.