Bārbelē varēs izzināt ērģeles
Tradicionālajās Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas ritēs rudenī, šogad Latvijā tiks pievērsta vērība arī ērģelēm kā savdabīgam un īpaši saudzējamam kultūras pieminekļu paveidam. Un, lai ikviens šo vērtību varētu iepazīt tuvāk, augustā un septembrī, sagaidot Eiropas kultūras mantojuma dienas, dažādās Latvijas vietās izskanēs izzinošu nodarbību cikls “Vēsturiskās ērģeles – Latvijas bagātība”. Tas izcels instrumentus, kas būvēti Latvijā vai īpaši Latvijai līdz 20. gs. 40. gadiem, kad padomju vara ērģeļbūvi mūsu zemē apslāpēja.
Cikla noslēgums, kas divos cēlienos kopā varētu ritēt apmēram divarpus stundas, gaidāms sestdien, 12. septembrī, plkst. 16 Bārbeles luterāņu dievnamā, un šajā reizē līdzās plašākam ērģeļmākslas mantojumam tuvāk aplūkosim tieši ērģeles kādreizējās Kurzemes hercogistes zemēs – Zemgalē, Kurzemē un Sēlijā. Vienlaikus šajā dienā un vietā ar spilgtās un drosmīgās ērģelnieces Ilonas Birģeles solokoncertu “Latviskais un nezināmais” izskanēs arī gadskārtējie ērģeļmūzikas svētki “Zemgales ērģeles 2026”, kuru rīko Jelgavas un Bauskas novadu pašvaldības.
Katrā cikla nodarbībā mūzikas instrumentu karalieni varēs iepazīt gan vārdos un mūzikas skaņās, gan arī samērā praktiski. Ērģelnieks un ērģeļu pētnieks Dāvis Beitlers piedāvās klausītājiem stāstu par šī instrumenta izcelšanos un vēsturi Latvijā, kā arī īpašo vietu un lomu mūsu valsts kultūrā, iezīmējot arī pasaules kopainu un kopsakarus. Savukārt ērģeļu restaurators meistars Alvis Melbārdis ļaus nedaudz iepazīt ērģeļu uzbūvi un sniegs gluži praktiskus padomus, kā ļaut mūsu dievnamu skanošajām pērlēm justies pēc iespējas labāk, lai prieks būtu visiem – gan klausītājiem un spēlētājiem, gan kultūras mantojuma sargiem un atjaunotājiem. Nodarbības beigu daļā gribētāji tiks gaidīti ērģeļu balkonā, lai ērģelnieka vadībā ieraudzītu, kā ērģeles spēlē, savukārt ar restauratora gādību ielūkotos instrumentā iekšā. Un varbūt kādam tiks laimīga iespēja pirmoreiz mūžā pašam apsēsties uz ērģeļsola!
Latvija bagāta senām un vērtīgām ērģelēm – mums to ir ap trim simtiem! Un pēdējos gados jaušama svētīga ērģeļkoncertu un pat ērģeļu ekskursiju mode, turklāt laiku pa laikam medijos pazib kāds raksts vai sižets, kas veltīts šim mūzikas instrumentam ne tikai koncertu sakarā vien. Tomēr, spītējot tam, plašākai sabiedrībai ērģeles, šķiet, joprojām palikušas mazpazīstamas – pat dedzīgiem ērģeļu klausītājiem, daudziem spēlētājiem un draudzēm, kuru dievnamos mājo mūzikas instrumentu karaliene. Tāpat redzam, ka kopumā ērģeļu joma palikusi gana mazzināma arī tūrisma ceļvežu autoriem un lietpratējiem, kuri rakstījuši un turpina rakstīt Latvijas sakrālā un mākslas mantojuma vēsturi. Jā, ērģeles labprāt klausāmies, taču vai pazīstam tuvāk? Tas gan nav pārmetums, jo ērģeles līdzās citām mākslas un vēstures vērtībām tiešām ir kaut kas neierasts, un tām piemīt ļoti daudzveidīgas un specifiskas kvalitātes – redzamas un saklausāmas, estētiskas un tehniskas, vēsturiskas un praktiski lietojamas. Bet diemžēl tas, ka ērģeles nereti paliek it kā nesaprastas, veicina to, ka dažkārt seni un vērtīgi instrumenti paliek bez lietpratīgas aprūpes un atjaunotnes, tā ciešot būtiskai mūsu mākslas un kultūras mantojuma daļai. Tāpēc nāciet un atklājiet ērģeles – šo neparasto un krāsaino pasauli!
Kopumā nodarbības būs formā un saturā līdzīgas cita citai, katra kopgarumā ap divarpus līdz trim stundām, tomēr, kā jau nojaušams, katrā lekcijā tiks izceltas tieši konkrētā kultūrvēsturiskā novada ērģeļu vēstures lappuses. Nodarbību ciklā tiks gaidīts ikviens interesents, bet jo īpaši – kultūras mantojuma interesenti un zinātāji, mūziķi un draudžu ļaudis, kuru pārziņā ir senas ērģeles. Ieeja nodarbībās – bez maksas, taču katrs aicināts ziedot draudzēm, kuru baznīcās nodarbības ritēs.
Ciklu rīko nodarbību vadītāji sadarbībā ar Latvijas Restauratoru biedrību. Atbalstītāji – Valsts kultūrkapitāla fonds, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, dievnamu draudzes un Kalnciema muzejs, kura interešu lokā līdzās novada izpētei ir arī visas Latvijas ērģeļmākslas mantojums. Noslēdzošā nodarbība tiek organizēta sadarbībā ar festivāla “Zemgales ērģeles” veidotājiem.
