Koronas vīrusa ēnā
“Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es
paļaujos!” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no
iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi
paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu,
nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas
pusdienā nomaitā.” (Psalms 91: 2-5)
Situācija
Vēl pavisam
nesen mums šķita, ka notikumi, kas saistīti ar Korona vīrusu, risinās tālu prom
no mums un mūs neskars. Bet pēdējās nedēļas laikā Eiropa ir pasludināta par
Koronas vīrusa epicentru, Latvijā ir izsludināta ārkārtas situācija, aizslēgta
robeža un aizliegti visi publiski organizēti pasākumi, tai skaitā arī
dievkalpojumi baznīcā. To mūsu ģimene ir piedzīvojusi arī uz savas ādas.
1.martā mana ģimene bija devusies uz manu maģistratūras izlaidumu Zviedrijā.
Tajā brīdī Zviedrijā bija tikai 14 saslimšanas gadījumi uz 10 miljoniem
iedzīvotāju. Bet kad atgriežamies atpakaļ Latvijā, tad 12.martā jau Zviedrija pasludināta
par bīstamu zemi ar nepilniem tūkstoš saslimšanas gadījumiem.
Kas mums būtu jādara?
Pēdējās
dienās nepārtraukti saņemam aicinājumus saistībā ar Covid-19 infekcijas
izplatību: mazgāt rokas, ieturēt distanci no citiem cilvēkiem, slēgt visus organizētos
pasākumus utt. Tas viss, protams, ir ļoti labi un vajadzīgi. Bet baidos, ka ar to
vien pandemijas apturēšanai būs par maz.
Korona
vīruss un nāves tuvums liek daudziem izvērtēt savas dzīves – vai Dievs grib kaut
ko nopietnu pateikt visai liberālajai Eiropai? Mums vajadzētu atzīt, ka Eiropā grēks
tiek legalizēts, reklamēts un popularizēts un tas nekādi nevar Dievam patikt. Mākslīgie
aborti, dzimumu sajaukšana un īpaši – laulības pārkāpšana, tik daudzos veidos,
ka pat kauns par to runāt. Arī mums Latvijā ir pietiekami daudz ietiepīgo, kas
neprecās un grib, lai legalizē viņu bezatbildību. Arī homoseksuālismu mums
arvien vairāk grib uzspiest kā normu, pat „izglītojot” mazus bērnus.
Varbūt Dievs
caur šo ārkārtas situāciju grib ļoti nopietni mūs brīdināt, lai nemeklēt
vaininieku ārpus sevis, bet gan izmeklējam katrs savu sirdi. Vai neesam
noticējuši, ka var „dzīvot kopā tāpat” bez laulībām? Vai esam savus bērnus gatavojuši
nopietnai laulības dzīvei? Vai esam iedomājušies, ka par savu dzīvi mums nebūs
jāatbild Dieva priekšā? Nožēlosim grēkus un sauksim uz Dievu! Mums tik ļoti vajag
Dieva žēlastību un palīdzību.
No egoisma uz atbildīgu rīcību
Latvijā daudzviet
izcēlusies panika, cilvēki izpērk veikalus. Rodas sajūta, ka bīstamākais nav
šis vīruss, bet gan mūsu alkatība un vienaldzība pret citiem, ko citā vārdā
sauc par egoismu. Tā nav tikai pandēmijas laika problēma, bet bijusi jau ilgi
pirms tam! Vai nav tā – ka par daudz centrā esam bijuši mēs paši – mani hobiji,
ballītes, ceļojumi, izklaides, ka par saviem apkārtējiem bieži aizmirsām? Līdz
šim ir bijis tik liels piedāvājums, ko darīt pēc darba, ka mums vairs neatlika
laika Dievam un līdzcilvēkiem.
Bet tagad
viss notiekošais mūs arvien vairāk spiedīs sevi un savas intereses nolikt malā
un parūpēties par saviem tuvākajiem apkārtējiem. Tikai visiem kopā rīkojoties
atbildīgi, mēs varēsim iziet cauri pandēmijai ar mazākiem zaudējumiem. Korona
vīruss Itālijā izrādījies vislipīgākais tieši cilvēkiem virs 50 gadiem – 80%
gadījumi. Bērni līdz 18 gadiem slimo tikai 1,2%. Jaunieši, padomāsim par vecāka
gada gājuma kaimiņiem, kolēģiem, parūpēsimies par viņiem, aizsargāsim viņus.
Lai Dieva
miers vada mūsu rīcību. ”Un Dieva miers,
kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū
Jēzū.” (Filipiešiem.4:7)
Lūgšana
Kad vēl
iepriekš Latvijā bija ārkārtas situācija? Pirms 30 gadiem, kad Latvija atguva
savu neatkarību. Toreiz simtiem un tūkstošiem cilvēku pulcējās kopā baznīcā,
lai lūgtu par brīvību un neatkarību, un Dievs uzklausīja mūsu lūgšanas un deva
brīvību. Arī šodien ārkārtas situāciju cilvēks var pārdzīvot ar nopietnu lūgšanu.
Vienosimies kopējā lielā lūgšanā! Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Lūgsim:
Kungs Dievs,
piedod mums!
Kungs Dievs,
žēlo mūs!
Kungs Dievs,
nenovērs no mums savu vaigu!
Un visas
savas sirds lūgšanas ieliekam tajā lūgšanā, ko Tu mums esi mācījis: „Mūsu Tēvs
debesīs...”.
Un
visbeidzot, lai mūs iedrošina Kristus vārdi: To visu Es esmu runājis uz
jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu,
Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33)
Māc. Roberts
Otomers
Laikraksts "Bauska dzīve", 2020.gada 24.marts
Bīskapu ziņojums draudzēm
“Ikviens lai ir
paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un
tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. (Rom 13:1)
Jēzus Kristus mīļotie brāļi, māsas un draudzes,
Mūsu
tautai ir bijuši apspiestības laiki, kad ar šo apustuļa Pāvila
norādījumu ir bijis grūti sadzīvot. Paldies Dievam, šodien tam varam
paklausīt ar priecīgu sirdi, jo nupat izziņotie pulcēšanās ierobežojumi
ir domāti mūsu veselības un dzīvības aizsargāšanai.
Izskanējusī
informācija ir nedaudz neskaidri formulēta, taču apspriežoties bīskapu
starpā un ar diecēžu kapituliem, pēc labākās apziņas, esam nonākuši pie
šāda skaidrojuma:
1)
Sākot no sestdienas, 14. marta plkst 23:00 un līdz Lieldienām
dievkalpojumi ir atceļami. Mācītājiem jāpadomā, kā šajā laikā draudžu
locekļiem palīdzēt kopt viņu ticības dzīvi.
2)
Dievnami var būt atvērti individuāliem lūdzējiem, taču jāraugās, lai
tajos vienlaicīgi neatrastos vairāk par 50 cilvēkiem. Tomēr ir
ieteicams, lai cilvēki pēc iespējas uzturētos mājās.
Tas
mums ir grūts pārbaudījums, pretrunā dabiskajai ticības izjūtai, ka
pārbaudījumu brīdī jāvienojas lūgšanās. Tomēr rīkosimies atbildīgi un
aicināsim uz to savu draudžu ļaudis. Apdomāsim arī to, ka ar ticības
paļāvību motivēta nepaklausība izraisīs ieļaunojumu pārējā sabiedrībā un
noskaņos pret Baznīcu un tās vēsti. Labāk katrs savā vietā lūgsim mūsu
Kungu par Latvijas zemi, tautu un baznīcu šajā piemeklējuma laikā.
Lai mīļais Dievs mūsu izglābj un pasargā!
+ Jānis, Rīgas arhibīskaps
+ Einārs, Daugavpils bīskaps
+ Hanss Martins, Liepājas bīskaps
Intervija ar mācītāja kundzi Agritu Otomeri
Agrita Otomere: Denam Braunam "Da Vinči kodā" nav taisnība
Tikko kā Latvijas Bībeles biedrība ir laidusi klajā
norvēģa Hansa Juhana Sāgrustena grāmatu Lielā
Puzle. Pa senāko Bībeles manuskriptu pēdām. Šo grāmatu no norvēģu valodas
ir tulkojusi Agrita Otomere, Vecumnieku draudzes mācītāja sieva, 7 bērnu
māmiņa. “Rīgas Apriņķa Avīze” aicināja viņu uz sarunu par jauno grāmatu, par
norvēģu valodu un dzīvi daudzbērnu ģimenē.
1.Kā radās doma, ka vajadzētu tulkot grāmatu “Lielā
puzle”?
Tas būtu jāvaicā Latvijas Bībeles biedrībai. Mani
viņi sameklēja caur saviem „kanāliem”. Mani sameklēt nebija grūti, jo,
manuprāt, norvēģu valodas zinātāju nav nemaz tik daudz un vēl mazāk ir tādu,
kas gribētu tulkot grāmatu par šādu tēmu.
Šo jautājumu varētu uzdot Latvijas Bībeles biedrības
vadītājam Valdim Tēraudkalna kungam grāmatas atklāšanā, kas vēl tikai būs, bet
vēl nav zināms – kad. Atklāšanā būs arī pats autors, kurš strādā Norvēģijas
Bībeles biedrībā. Tas noteikti būs vērtīgs pasākums.
2.Vai tā ir zinātniska grāmata, kas domāta tikai
speciālistiem? Vai līdzīgas grāmatas latviešu valodā ir izdotas?
Grāmata ir domāta visiem interesentiem. Varu pilnībā
piekrist tam, kas rakstīts aizmugurē uz grāmatas:
„Labā valodā, saistoša un ļoti aizraujoša –
visīstākais zinātniskais trilleris visiem, kurus fascinē Bībele, teoloģija un
noslēpumiem apvītie manuskripti” un:
„Taču atšķirībā no kriminālromāniem, kas ir
fantāzijas auglis, Lielā puzle” atklāj patiesus notikumus un reālus atradumus”.
Visiem varētu patikt aizraujošie apraksti par to,
kad, kā un kur atrasts katrs manuskripts un domāju, ka arī speciālisti atradīs
sev ko interesantu un nezināmu.
Līdzīga grāmata ir Bībele kā Kristus liecība. Uzticama, pārbaudāma, saprotama., to
sarakstījis Guntars Baikovs. Šī grāmata nav zinātniskais trilleris”, bet tā arī
ir aizraujošs un nopietns pētījums, kas pierāda, ka Bībeles vēstījums ir
uzticams arī 21. gadsimtā.
3. Kas ir tās vērtīgākās atziņas, ko jūs pati guvāt
no grāmatas satura?
Viena no svarīgākajām atziņām bija tā, ka Denam
Braunam Da Vinči kodā nav taisnība un
tas, ka Da Vinči kods ir fantāzijas
auglis. Sīkāk negribētu komentēt, lai paliek intriga! Labāk nopērciet un
izlasiet grāmatu!
Vissvarīgākā atziņa – Bībele ir vislabāk pierādītā
seno laiku grāmata. Nevienai citai seno laiku grāmatai nav saglabājies tik
daudz manuskriptu. Nevienai citai grāmatai nav tik tuvs laika atstatums starp
grāmatas sarakstīšanu un agrīnākajiem atrastajiem manuskriptiem.
...
7. Domājot par to, cik daudz uzmanības, laika un
darba ir nepieciešams tulkotājam, var tikai pabrīnīties, kā tiekat ar to galā,
audzinot 7 bērnus?
Tulkošanas laikā man bija tikai seši bērni. Tulkoju
tikai darba dienās, kad bērni skolā un bērnu dārzā. Mājās bija tikai jaunākā
meitiņa, kura daudz spēlējās viena – izbaudīja klusumu un iespēju tikt pie
visām rotaļlietām un bez strīdēšanās ar māsām un brāli. Arī vīrs bija liels
atbalsts. Ja nopietni sevi mobilizē konkrētam uzdevumam, atmetot mazāk svarīgo,
var ļoti daudz izdarīt!
Tomēr visam pāri ir Dieva vadība, gluži kā rakstīts
Salamana pamācībās: „Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs
pašķir viņa gājumu.” Manā gadījumā – es gan varēju dikti apņemties iztulkot,
bet ja Dievs nedotu visus vajadzīgo, tad es to neizdarītu. Piemēram, ja es
saslimtu ar plaušu karsoni, tad es diez vai iztulkotu utt. Tāpēc arī es pati
skatos uz izdoto grāmatu ar apbrīnu un pateicību Dievam!
Abonēt:
Ziņas (Atom)